„Zināšanu cena“ ir šī gada Starptautiskās atvērtās piekļuves nedēļas tēma (19.-25. oktobris).
Mēs radām un dalāmies ar zināšanām, lai sekmētu sabiedrības izpratni un kopējo labumu. Mēs atzīstam, ka piekļuve zināšanām un dalīšanās ar tām ir cilvēka pamattiesības. Tomēr izmaksas par piekļuvi zināšanām un to izplatīšanu turpina pieaugt, bieži vien ievērojami. Kāpēc? Kurš patiesībā no tā gūst labumu?
Pieaugošā zināšanu jomu konsolidācija un komerciālā kontrole pār tām nav bez sekām. Šī gada tēma mudina mūs apsvērt finansiālās, cilvēkresursu un vides izmaksas, kas saistītas ar zināšanu radīšanu, izplatīšanu un uzturēšanu – īpaši tad, ja šīs izmaksas nosaka privātās, nevis sabiedrības intereses. Pagājušā gada tēma „Kam pieder mūsu zināšanas?” pievērsās zināšanu komerciālo īpašumtiesību jautājumiem un realitātei. Šī gada tēma aplūkos reālās izmaksas un meklēs iespējas atgūt kontroli pār sistēmām, kuru uzdevums ir kalpot sabiedrības interesēm.
Izmaksas neaprobežojas tikai ar strauji pieaugošajām žurnālu abonēšanas cenām un rakstu apstrādes izmaksām (APC). Kāda ir laika un pūļu vērtība, ko publikāciju tapšanā iegulda autori, recenzenti un redaktori, un kādu interešu labā šis neapmaksātais darbs tiek veikts? Kādas ir sekas tam, ka liela daļa pasaules iedzīvotāju tiek izslēgti no taisnīgas līdzdalības zināšanu radīšanā, izplatīšanā un uzturēšanā, vai arī tam, ka netiek atzīta pamatiedzīvotāju datu suverenitāte? Kāpēc pētnieku darbi tiek licencēti un izmantoti slēgtu mākslīgā intelekta modeļu apmācībai bez autoru piekrišanas vai atlīdzības un kāpēc zināšanu apmaiņas platformas arvien biežāk pārrauga lietotājus? Kādas ir sekas tam, ka prioritāte tiek dota datu centriem, nevis cilvēku vajadzībām pēc elektroenerģijas un ūdens?
Pašreizējā situācija nav taisnīga - tā nekad nav bijusi, un esošās kārtības uzturēšana nav neitrāla. Lai attīstītu zināšanu apmaiņas sistēmas, kuras atspoguļo to kopienu intereses, kurām tās paredzētas, ir nepieciešama individuāla un kolektīva apņemšanās šīs sistēmas atbalstīt.
Un tomēr ir daudz veiksmīgu piemēru, kā zināšanas var tikt radītas, uzturētas un izplatītas kā sabiedriskais labums. Sākot no pamatiedzīvotāju datu pārvaldības modeļiem līdz bezmaksas, nekomerciāliem un kopienu virzītiem ilgtspējīgas izdevējdarbības modeļiem, arvien pieaug interese par pieejām, kas zināšanas vērtē kā kopējo labumu, nevis kā preci, kas izmantojama peļņas gūšanai. 193 valstis, pieņemot UNESCO rekomendāciju par atvērto zinātni, ir atzinušas šo pieeju nozīmi. Starptautiskā atvērtās piekļuves nedēļa mudina pāriet no sarunām uz rīcību, lai iedzīvinātu pārmaiņas zināšanu izplatīšanas praksēs, kuras atbalsta zināšanu radīšanas pamatmotivāciju.
“Atvērtās piekļuves nedēļa 2026” norisināsies no 19. līdz 25. oktobrim; tomēr ikviens ir aicināts rīkot diskusijas un darboties visa gada garumā. Kopienas var pielāgot tēmu vietējam kontekstam un pievērsties sev nozīmīgām sarunām. Tēmas un pasākumu popularizēšanai ir pieejamas grafisko materiālu veidnes.
Paziņojuma tulkojumi citās valodās, šī gada grafiskais materiāls un plašāka informācija pieejama vietnē openaccessweek.org. Nedēļas oficiālais tēmturis ir #OAWeek.
Par SPARC
SPARC ir bezpeļņas interešu aizstāvības organizācija, kas atbalsta atvērtās sistēmas pētniecībā un izglītībā, lai ikvienam jebkurā vietā būtu piekļuve, iespēja papildināt un gūt labumu no zināšanām, kas veido mūsu pasauli. Starptautisko Atvērtās piekļuves nedēļu 2008. gadā aizsāka SPARC un partneri no studentu kopienas. Vairāk var uzzināt sparcopen.org.
Par Starptautisko atvērtās piekļuves nedēļu
Atvērtās piekļuves nedēļa ir vērtīga iespēja savienot globālo impulsu atvērtai zināšanu apmaiņai ar politikas pārmaiņām un sociālo jautājumu nozīmi, kas ietekmē cilvēkus visā pasaulē. Šo notikumu atzīmē cilvēki, institūcijas un organizācijas visā pasaulē, un tā organizēšanu vada globāla padomdevēja komiteja, kas izraugās katra gada tēmu. Atvērtās piekļuves nedēļas oficiālais tēmturis ir #OAweek.